Vēsture

Vēsture

Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Siguldas CMAS) ir dibināta 1957. gadā (toreiz tās nosaukums bija „Siguldas Valsts Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija”). Uzņēmumā sākumā strādāja tikai trīs speciālisti, buļļu skaits kūtī − trīs. Toreizējos speciālistus sagatavoja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas profesori.

Pirmajā uzņēmuma darbības gadā tika apsēklotas 741 govis un teles. Paralēli notika stacijas ēkas pārbūve atbilstoši tā laika mākslīgās apsēklošanas prasībām. 1959. gadā stacijā jau bija 15 vaislas buļļi, mākslīgi apsēkloto govju skaits − 6034.

Siguldas mākslīgās apsēklošanas stacija kļuva par īstu kadru kalvi Latvijā, sagatavojot lielu skaitu augstas klases nozares speciālistu.

1967. gadā uzņēmums mākslīgajā apsēklošanā sāka izmantot dziļi sasaldēto spermu.

1969. gadā tika ieviesta jauna darba tehnoloģija − spermas sasaldēšana uz fluoroplasta plāksnēm. Siguldas CMAS kļuva par mākslīgās apsēklošanas centru, kur sasaldēja no citām stacijām atvesto spermu. Gadu gaitā Siguldas CMAS tika pievienotas vairākas nelielas apsēklošanas stacijas, un 1972. gadā apsēkloto govju skaits jau sasniedza 88 tūkstošus.

Kvalitātes uzlabošanai 1974. gadā darbu uzsāka Bakterioloģijas laboratorija. 1975. gadā stacija iegādājas Francijā ražotu iekārtu spermas sasaldēšanai salmiņos (pajetēs). Ieviešot spermas dziļo sasaldēšanu, pavērās iesēja mākslīgajā apsēklošanā izmantot spermu no vaislas buļļiem ar pārbaudītu pēcnācēju kvalitāti.

No 1993. gada līdz 2012. gadam Siguldas CMAS darbojās Imunoģenētikas laboratorija. Līdz 1997. gadam Siguldas CMAS jaunos − no 13 līdz 15 mēnešus vecos − bullīšus, kas bija pārbaudīti pēc ātraudzības, attīstības, barības izmantošanas un spermas kvalitātes, iegādājās no valsts vaislas bullīšu audzētavas „Beites”. Šobrīd Siguldas CMAS jaunos bullīšus iegādājas pārsvarā ārvalstīs (Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, Nīderlandē), reizēm arī Latvijā.

Siguldas CMAS šodien

Šodien AS „Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” ir šādi piena liellopu šķirņu vaislas buļļi:

• Latvijas brūnā
• Latvijas zilā
• Vācijas sarkanā
• Dāņu sarkanā ar švices šķirnes asiņu piejaukumu
• Zviedru sarkanraibā
• Holšteinfrīzu melnraibā (Holšteinas melnraibā)
• Holšteinfrīzu sarkanraibā (Holšteinas sarkanraibā)

Un gaļas liellopu šķirņu vaislas buļļi:

• Šarolē
• Herefordas
• Limuzīnas
• Angus

Lai pārbaudītu vaislas buļļus pēc to pēcnācēju kvalitātes, no katra pārbaudāmā buļļa vispirms tiek iegūtas un sasaldētas 1000 spermas devas, kas tiek izmantotas govju mākslīgajā apsēklošanā ganāmpulkos, ar kuri īpašniekiem AS „Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija” slēdz īpašus līgumus par pārbaudāmo buļļu meitu izaudzēšanu. Šī pārbaudāmo buļļu sperma tiek pārdota ar atlaidēm. Pēc pārbaudei nepieciešamo spermas devu iegūšanas stacija turpina to uzglabāt, līdz iegūst šo buļļu novērtējumu pēc pēcnācēju kvalitātes.

Ja 1977. gadā buļļu māšu vidējā ražība bija 6499 kg piena ar tauku saturu 4,65%, tad 2002. gadā buļļu māšu augstākā ražība jau bija 9591 kg ar tauku saturu 413.0 kg (4.30%) un olbaltuma saturu 332,5 kg (3.47%). 2013./2014. pārraudzības gadā Siguldas CMAS buļļu meitu augstākais izslaukuma rādītājs pēdējā noslēgtā laktācijā bija 17345 kg, savukārt tauku daudzums 740,6 kg (4,47%) un olbaltuma daudzums 539,7 kg (3,26%).

Uzņēmums lielu uzmanību velta vaislas buļļu ēdināšanai un veterināri sanitāro normu nodrošināšanai, kam ir tieša ietekme uz spermas produktivitāti un kvalitāti.

Iegūtā vaislas buļļu sperma tiek vērtēta pēc ejakulāta apjoma, spermas aktivitātes un koncentrācijas. Spermu, kuras aktivitāte novērtēta ar ne mazāk kā 8 ballēm un kuras koncentrācija ir virs 0,7 miljardiem spermatozoīdu/ml, atšķaida ar speciālu šim nolūkam paredzētu atšķaidītāju, lai pēc tās iepildīšanas pajetē (0,25 ml) un sasaldēšanas vienā šādā pajetes devā būtu 20 miljoni dzīvu spermiju ar pareizām − taisnvirziena kustībām.

Spermas pildīšanai un sasaldēšanai salmiņos (pajetēs) ir vairākas priekšrocības. Pajetes ir marķētas, un tas novērš risku sajaukt apsēklošanā izmantoto vaislas buļļu spermu. Tiek izslēgti arī blakus iedarbības faktori, jo sperma nenonāk saskarē ar apkārtējo vidi. Spermas sagatavošanā tiek izmantots Vācijas uzņēmuma „Minitüb” ražots atšķaidītājs, un ražošanas procesā ļoti liela uzmanība tiek veltīta brāķa izskaušanai. Par mūsu ražotās produkcijas augsto kvalitāti liecina sasniegtie rezultāti mākslīgās apsēklošanas jomā.

Mūsu uzņēmumu katru gadu izglītojošās ekskursijās apmeklē Lauksaimniecības Universitātes studenti. Savukārt mūsu speciālisti savu kvalifikāciju regulāri paaugstina, apmeklējot kursus un seminārus gan Latvijā, gan ārzemēs − Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, ASV, Šveicē, Itālijā.

Kopš 1998. gada, kad darbu uzsāka Piena kvalitātes kontroles laboratorija, Siguldas CMAS piedāvā arī piena testēšanu.