Latvijas lielākie slaucamo govju ganāmpulki 2024 un jaunas iespējas 2025

Žurnāla “Agro Tops” janvāra numurā publicēts Latvijas lielāko slaucamo govju ganāmpulku TOP 50 (atrodams šī raksta noslēgumā, zemāk publicēts arī pilnais Agro Top raksts). Kā pozitīvs fakts uzsverams tas, ka, lai gan ļoti nedaudz, tomēr pagājušā gada 11 mēnešos attiecībā pret tādu pašu periodu 2023. gadā pieaudzis pārstrādei pārdotā svaigpiena daudzums – par 0,7%. Tajā pašā laikā slaucamo govju skaits samazinājies par 4,99%.

Aptuveni puse no 50 Latvijas lielākajiem ganāmpulkiem spējuši palielināt govju skaitu savos ganāmpulkos. Esam gandarīti, ka arī šoreiz Siguldas CMAS klienti ir aizņēmuši vairāk nekā pusi no Latvijas lielāko ganāmpulku Top 50, bet Top 10 mūsu klienti ieņem veselas sešas pozīcijas.

Paldies mūsu klientiem, kas uzticas un novērtē Siguldas CMAS ekspertu ieteikumus un plašo piedāvājumu, ko izstrādājam, vienmēr rūpīgi ieklausoties un ņemot vērā tieši jūsu vēlmes un vajadzības, nemitīgi sekojot jaunākajām pasaules aktualitātēm.

Esam apņēmības pilni turpināt būt ganāmpulku īpašnieku uzticamākais partneris ceļā uz izaugsmi, nemitīgi paplašinot jūsu izvēles iespējas.

Viens no soļiem šajā ceļā ir vēl viena – mūsu ganāmpulku īpašniekiem jauna – vaislas buļļu ģenētikas piegādātāja no ASV – United Sires – ievešana Latvijas tirgū. Būt pirmajiem, strādājot cieši plecu pie pleca ar mūsu klientiem, ir Siguldas CMAS nemainīgais mērķis.

Paldies, ka esat ar mums un iedvesmojat nekad neapstāties pie sasniegtā!

ZEMĀK LASIET ŽURNĀLA "AGRO TOPS" 2025. GADA JANVĀRA NUMURĀ PUBLICĒTO RAKSTU:

Lielākie slaucamo govju ganāmpulki 2024

Aizvadītajā piena pārraudzības gadā 50 lielāko ganāmpulku grupā slaucamo govju daudzumu palielināja un mazināja aptuveni vienāds saimniecību skaits. “Agro Topa” veidotajā 2024. gada 50 lielāko ganāmpulku topā salīdzinājumā ar gadu agrāk ir tikai viens jaunpienācējs – Krapes pagasta SIA “Oostra”.

ULDIS GRAUDIŅŠ

Mazāk govju, mazāk novietņu

Pērn 27. decembrī Latvijā pavisam bija reģistrētas 113 046 slaucamās govis – par 5928 govīm jeb par 4,99% mazāk nekā gadu agrāk, ziņo Lauksaimniecības datu centrs (LDC), kas kopš šāgada 1. janvāra darbojas kā Lauku atbalsta dienesta struktūrvienība. Visvairāk slaucamo govju bija Dobeles novadā un Valmieras novadā (sk. 1. tabulu). Dobeles novadā darbojas saimniecības, kurām pieder pirmais, otrais, sestais un piecpadsmitais lielākais ganāmpulks. Pavisam šajos četros ganāmpulkos aizvadītā pārraudzības gada beigās bija 5844 slaucamās govis, kas veido 72,6 procentu īpatsvaru no visa šā novada govju daudzuma. Dobeles novada piena ražošanas saimniecību īpatsvars kopējā govju daudzumā ir 7,1 procents. Savukārt piecos novados ar vislielāko govju daudzumu (Dobeles, Valmieras, Preiļu, Augšdaugavas un Tukuma novads) pavisam ir 34 323 gotiņas, kas veido 30,3 procentu lielu īpatsvaru no kopumā reģistrēto govju daudzuma. Tukuma novads lielāko ganāmpulku topā ir pārstāvēts visvairāk – ar septiņām saimniecībām. Tajās slaukto govju daudzums veido 49,2 procentus no novadā pavisam reģistrēto gotiņu daudzuma.

Vismazāk slaucamo govju pērn bija Olaines novadā – astoņas – un Ķekavas novadā – 22. No 1. tabulā aplūkotajiem 15 novadiem slaucamo govju daudzums pērn salīdzinājumā ar gadu agrāk kāpis vien Augšdaugavas novadā – par 286 gotiņām, sasniedzot 6590 lielu daudzumu. 50 lielāko ganāmpulku topā ir viena Augšdaugavas novada saimniecība – Laimai Zīlei (patiesā labuma guvēja) piederošā Līksnas pagasta SIA “Kļavas V” ar 389 gotiņu ganāmpulku atrodas topa 41. vietā. Augšdaugavas novadā ir visvairāk slaucamo govju novietņu – pavisam 758 novietnes, kas veido 10,3 procentu lielu īpatsvaru no kopējā slaucamo govju novietņu daudzuma (7358). Visvairāk slaucamo govju novietņu ir Latgales novados. Pērn 27. decembrī Rēzeknes novadā bija 674 novietnes, Krāslavas novadā – 665, Preiļu novadā – 595, bet Balvu novadā – 564 novietnes. Gadu agrāk LDC bija reģistrējis pavisam 8241 slaucamo govju novietni. Visvairāk aizvadītajā gadā novietņu daudzums mazinājās Augšdaugavas novadā – par 55 novietnēm, Rēzeknes novadā – par 813, Rēzeknes novadā – par 103, Krāslavas novadā – par 75, Preiļu novadā – par 51, bet Balvu novadā – par 46 novietnēm. Gada laikā reģistrēto slaucamo govju novietņu ir kļuvis par 10,7 procentiem mazāk. Dobeles novadā un Valmieras novadā, kur reģistrēts visvairāk slaucamo gotiņu, novietņu daudzums pērn bija būtiski mazāks nekā minētajos Latgales novados – attiecīgi 99 un 162 novietnes. Gada laikā novietņu daudzums Dobeles novadā samazinājās par 13, bet Valmieras novadā – par 17 novietnēm. Vismazāk novietņu bija Saulkrastu novadā – četras, Salaspils novadā un Olaines novadā – pa septiņām novietnēm. Ādažu novadā 2024. gada beigās bija astoņas novietnes un 39 slaucamās govis.

1. tabula

Novadi ar vislielāko slaucamo govju daudzumu

            Slaucamo govju daudzums 27.12.2024.         Izmaiņas pret 27.12.2023.

1. Dobeles nov.           8043    -482

2. Valmieras nov.        6760    -238

3. Preiļu nov.   6617    -389

4. Augšdaugavas nov. 6590    +286

5. Tukuma nov.           6313    -215

6. Smiltenes nov.         5686    -139

7. Saldus nov.  5484    -242

8. Rēzeknes nov.         5052    -394

9. Aizkraukles nov.     4994    -388

10. Dienvidkurzemes nov.      4921    -512

11. Cēsu nov.   4767    -184

12. Krāslavas nov.                   4703    -400

13. Madonas nov.                    4516    -642

14. Jēkabpils nov.        4287    -279

15. Limbažu nov.        3376    -211

Avots: LDC

Lielākais ganāmpulks kļuvis mazāks

No topa pirmajām desmit saimniecībām aizvadītajā pārraudzības gadā piecas palielināja govju daudzumu. Visvairāk – par 148 slaucamajām gotiņām – ganāmpulks pieaudzis Sprukuļu ģimenei piederošajā SIA “Vecsiljāņi”, kas topā atkāpusies no trešās uz ceturto vietu. Turpat līdzās trešajā vietā iekārtojusies kaimiņa Ulda Krievāra ZS “Pilslejas”, kur pārraudzības gada beigās bija 1146 slaucamās gotiņas – par vienu vairāk nekā “Vecsiljāņos”.

Desmit vislielāko ganāmpulku grupā vairākas saimniecības ir mainījušas vietas. Ir viens jaunpienācējs – Naukšēnu pagasta SIA “Naukšēni”, kas pārraudzības gada beigās savu ganāmpulku bija palielinājusi simboliski – par vienu gotiņu. Savukārt 2023. gada topa desmitā lielākā ganāmpulka saimnieks Jaunpils pagasta AS “Lopkopības izmēģinājumu stacija Jaunpils” ganāmpulkā aizvadītā pārraudzības gada beigās govju bija par 38 mazāk nekā 2023. gada pārraudzības gada beigās. 

No lielāko slaucamo gotiņu pirmā desmitnieka pārraudzības gada laikā savu ganāmpulku visvairāk mazināja līderis AS “Agrofirma Tērvete” – par 291 dzīvnieku. No visas 50 lielāko ganāmpulku grupas tas ir vislielākais samazinājums, kas gan uzņēmuma pirmo vietu neapdraudēja. Otrajā lielākajā ganāmpulkā – Pilveru ģimenei Auru pagastā piederošajā AS “Ziedi JP” – bija par aptuveni 400 gotiņām mazāk. Atgādināsim, ka gadu agrāk – 2023. gadā – AS “Agrofirma Tērvete” slaucamo govju ganāmpulku palielināja par 837 dzīvniekiem.

Jaunpienācējs no Krapes

Jaunpienācējs TOP 50 grupā ir viens – pirms četriem gadiem dibinātās Ogres novada Krapes pagasta SIA “Oostra” ganāmpulks no 50. vietas ir izstūmis Brunavas pagasta ZS “Krišjāņi”, kas topā vairs nav. SIA “Oostra” aizvadītajā pārraudzības gadā bija 302 slaucamās govis. Saimniecība darbojas arī ar augkopību. SIA “Oostra” saimnieki ir Anna Ostra un Nīderlandes pilsonis Arie Oostra. Abiem pieder vienāds daudzums kapitāla daļu.

Pērn gada beigās sešos ganāmpulkos bija vairāk nekā 1000 slaucamo govju. Gadu agrāk šāds govju skaits bija piecos ganāmpulkos. Tāpat kā pērn vismaz 500 govju slauca 24 ganāmpulkos.

Aizvadītajā gadā no 50 lielāko slaucamo govju ganāmpulkiem 24 piena devēju daudzums kļuva mazāks, bet 26 ganāmpulkos šis rādītājs pieaudzis.

2024. piena pārraudzības gadā 35 ganāmpulkos vidējais izslaukums pārsniedza 11 000 kilogramu piena no govs. Pērn šādu ganāmpulku bija par desmit mazāk. Četros no 50 lielākajiem ganāmpulkiem aizvadītajā pārraudzības gadā no govs slauca vairāk nekā 14 000 kilogramu piena. Savukārt Jeru pagasta ZS “Ceriņi” saimnieka Alda Kļaviņa ganāmpulkā vidējais izslaukums no govs pietuvojās 16 000 kilogramu.

Mazāk ganāmpulku, piena vairāk

2024. gada sākumā pienu pārstrādei pārdeva 4461 ganāmpulks – par 10,4 procentiem mazāk nekā 2023. gada sākumā. Pērn novembrī pienu pārstrādei pārdeva mazāk ražotāju – 4302, kas ir par 3,6 procentiem mazāk. Pavisam Latvijā pērn gada beigās (2024. gada novembris) bija 7709 ganāmpulki. Salīdzinājumam – 2023. gada beigās bija 8664 ganāmpulki, kas ir par 11 procentiem vairāk.

LDC ziņo, ka pārstrādei pārdotā svaigpiena daudzums pērn 11 mēnešos bija 767 287 tonnas. Tas ir neliels kāpums – par 0,7 procentiem – salīdzinājumā ar 2023. gada 11 mēnešiem. Iepirktā bioloģiskā svaigpiena daudzums 2024. gada 11 mēnešos bija par 11,7 procentiem mazāks salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu agrāk – 36 203 tonnas. Pērn vienpadsmit mēnešos būtiski – par 31 procentu – kritās bioloģiskā piena pārstrādes daudzums – līdz 21 703 tonnām. 

Lielāko piena govju ganāmpulku TOP 50

Siguldas CMAS piezīme:
Ar sarkanu tabulā iekrāsotas saimniecības, kas savos ganāmpulkos izmanto Siguldas CMAS ģenētiku. 

Pārskatāmības nolūkos iesakām Top 50 tabulu skatīt datora ekrānā.

Mobilajā versijā tabula caurskatāma, slidinot horizontāli.

N.p.k.	Īpašnieks	Slaucamas govis uz 01.12.2024.g.	Izmaiņas pret 19.12.2023.	Vidējais  izslaukums 2024. pārraudzības gadā
1	Dobeles nov. Tērvetes pag. AS AGROFIRMA TĒRVETE	2363	-291	10423
2	Dobeles nov. Auru pag. AS ZIEDI JP	1972	2	11144
3	Aizkraukles nov. Bebru pag. ZS PILSLEJAS	1146	-1	14267
4	Aizkraukles nov. Bebru pag. SIA VECSILJĀŅI	1145	148	13224
5	Rēzeknes nov. Griškānu pag. SIA SPRŪŽEVA M	1036	21	11724
6	Dobeles nov. Annenieku pag. SIA AGRO KAĶENIEKI	885	5	11783
7	Saldus nov. Pampāļu pag. AS PAMPĀĻI	879	-138	11229
8	Limbažu nov. Limbažu pag. SIA LĀDES PIENS	870	-124	11464
9	Preiļu pils. SIA AGROFIRMA TURĪBA	846	-18	9412
10	Valmieras nov. Naukšēnu pag. SIA NAUKŠĒNI	802	1	14299
11	Tukuma nov. Jaunpils pag. AS LOPKOPĪBAS IZMĒĢINĀJUMU STACIJA JAUNPILS	766	-38	12063
12	Ogres nov. Ogresgala pag. SIA OGRES PIENS	702	-38	12308
13	Smiltenes nov. Variņu pag. SIA PALSA	685	6	12085
14	Jēkabpils nov. Viesītes pag. ZS KALNA DAMBRĀNI	685	3	13456
15	Dobeles nov. Vecauces pag. SIA MPS VECAUCE	624	-25	12409
16	Tukuma nov. Sēmes pag. SIA VĀRPA	622	37	12332
17	Smiltenes nov. Bilskas pag. ZS KALĒJIŅI 1	612	40	14790
18	Ventspils nov. Ances pag. SIA JĀŅLEJAS	569	26	13352
19	Viļānu pils. AS LOPKOPĪBAS IZMĒĢINĀJUMU STACIJA LATGALE	562	-20	12191
20	Jēkabpils nov. Saukas pag. ZS LEJAS PALSĀNI	540	21	11473
21	Saldus nov. Saldus pag. SIA SALDUS DRUVA	537	-20	10394
22	Madonas nov. Dzelzavas pag. SIA AGRO-DZELZAVA	532	-43	11444
23	Tukuma nov. Slampes pag. SIA KALNĀJI	517	-22	12953
24	Siguldas nov. Lēdurgas pag. J.GIERKENA ZS	502	5	12024
25	Talsu nov. Lubes pag. ZS VĪTOLIŅI	486	-5	10158
26	Tukuma nov. Lestenes pag. SIA LESTENE	484	30	10651
27	Tukuma nov. Tumes pag. AS DZIMTENE	483	45	12646
28	Cēsu nov. Vecpiebalgas pag. ZS VECKURMJI	481	-21	11720
29	Gulbenes nov. Lejasciema pag. SIA RAINIS	474	22	10385
30	Saldus nov. Blīdenes pag. SIA RĀVAS	474	19	11514
31	Siguldas nov. Krimuldas pag. SIA VIDZEMES PUTNIŅI	451	-12	12882
32	Valmieras nov. Jeru pag. ZS CERIŅI	434	3	15808
33	Saldus nov. Lutriņu pag. SIA LUTRIŅI	429	-12	11407
34	Smiltenes nov. Brantu pag. SIA VIDZEMĪTE	424	-21	6902
35	Tukuma nov. Degoles pag. SIA NĪTAVA	419	-18	9433
36	Krāslavas nov. Robežnieku pag. ZS ZAREČJE	416	25	9359
37	Saldus nov. Kursīšu pag. SIA BRŪZILAS AV	414	39	11871
38	Valmieras nov. Ķoņu pag. SIA PĒRLES A.A.J.	412	53	14471
39	Gulbenes nov. Lizuma pag. SIA BRĪVZEMNIEKI	401	-20	14642
40	Gulbenes nov. Galgauskas pag. ZS LĀCĪŠI	396	21	12898
41	Augšdaugavas nov. Līksnas pag. SIA KĻAVAS V	389	20	12737
42	Krāslavas nov. Skaistas pag. ZS DRUVIŅI	388	-2	10347
43	Aizkraukles nov. Kokneses pag. SIA JAUNHOLANDAS PIENS	386	-1	11781
44	Jelgavas nov. Sesavas pag. ZS RUDEŅI	372	26	12148
45	Cēsu nov. Veselavas pag. ZS CAUNĪTES	350	4	13597
46	Ogres nov. Madlienas pag. SIA MADLIENA 2	348	3	10513
47	Saldus nov. Nīgrandes pag. SIA GRIEZES LEJNIEKI	345	-3	7499
48	Tukuma nov. Zentenes pag. AS ZENTENES LAUKSAIMNIEKS	337	13	9494
49	Rēzeknes nov. Viļānu pag.  ZS AKMENTIŅI	306	-13	12292
50	Ogres nov. Krapes pag. SIA OOSTRA	302	n/d	9899

Avots: LDC