Kalnapaipužos izvēle par labu robotfermai

Šis raksts pārpublicēts no: laikraksts "Liesma", 23.01.2019., teksts: Māra Rone, foto: Ārija Romanovska. 

Apzinoties darbaspēka pieaugošo problēmu, piena lopkopībā arvien vairāk ienāk slaukšanas roboti, mēslu savākšanas robīši un citas modernākās tehnoloģijas. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, bez kurām nav iespējama tālāka attīstība. «Liesmai» kopā ar kuplu interesentu pulciņu nesen bija izdevība apmeklēt vienu no jaunākajām robotfermām Latvijā.

Semināru Naukšēnu novada Ķoņu pagasta zemnieku saimniecībā «Kalnapaipuži» ar lauksaimniecību saistītam interesentu pulkam noorganizēja Siguldas Ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacija un tās mākslīgās apsēklošanas speciāliste Mudīte Tauniņa no Vilpulkas. IVETAS un SANDRA VILISTERU saimniecība bija izraudzīta tādēļ, ka tur aizvadītā gada nogalē vairāk nekā 80 slaucamās govis devās uz jaunajām, modernajām, paaugstinātas labturības mājām, kas tapa ES finansiāli atbalstītā piena lopkopības saimniecības modernizācijas projektā.

JAUNĀ ROBOTFERMA.

Ja būvē, tad būvē nākotnei

Kā jau katrā mājā pirms atbildīga naudas ieguldījuma, arī Vilisteri, plānojot saimniecības modernizāciju, bija likuši iespējamo ieguvumu plusus un zaudējumu mīnusus. Iveta atceras, ka vīram toreiz teikusi – vēl jau viņai spēka esot pietiekami, lai govju slaukšanas zālē un piena mājā it visam pieliktu savu roku, tādēļ varbūt varētu iztikt bez robotiem. Sandris atbildējis: «Ja būvē, tad būvē! Nekādu būdu te nebūs!» Tad nu lēmuši, lai top liela ferma, kur zem viena jumta visam sava vieta un loma un kur maksimāli maz roku darba.

SAIMNIEKS. Sandris Vilisters demonstrē semināra dalībniekiem zilo govi Vaidavu.

Vilisterus spert izšķirīgo soli uz modernāko tehnoloģiju lietojumu iedrošināja viņu trīs bērni (vecākajai meitai Agijai 25, bet dvīņiem Samantai un Armandam 18), kas nekurnēdami palīdz saimniekošanā un solījuši vecāku iesākto ar laiku turpināt, kā arī saimniecībā strādājošais Gatis Ritenbergs, kas ir uzticams palīgs saimniecības darbos. Par piena realizāciju gādā LPKS «Māršava» (īpašs saimnieku paldies izskanēja Dacei Pastarei un kooperatīvam «Māršava»!). Saimniecība ilgstoši ir biedrs šajā kooperatīvā, jo tā jūtas stabilāk, arī piena cena ir stabila un konkurējoša, piena nauda tiek izmaksāta regulāri, līdz ar to arī ir iespēja saimniecības attīstībai. Tiesa, ik pa brīdim klīstot visādas runas par kooperatīvu, bet saimnieki tām neredz pamata, jo, viņuprāt, kooperatīvā viss ir kārtībā. Pēdējā laikā kooperatīvam pat izveidojusies daudzsološa sadarbība ar Igaunijas piensaimnieku kooperatīvu «E - piim», kas, kā zināms, pašlaik būvē vienu no modernākajām piena pārstrādes rūpnīcām Eiropā. Tur augstākās kvalitātes pienu vajadzēs daudz, tādēļ viss liecinot, ka darba šajā nozarē pietiks kā Ivetai un Sandrim, tā arī viņu bērniem.

Roboti strādā 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā

LELY. Holandē ražotie piena slaukšanas roboti ir ne tikai precīzi, bet arī jutīgi, tādēļ govju tesmeņiem jābūt tīriem, ar īsu apspalvojumu un astēm jābūt nofrizētām.

Zīmīgi, ka semināra iepazīšanās daļu saimnieki Iveta un Sandris sāka tieši pie jaunā 8 tonnu ietilpīgā piena baseina – saimniecības darba un ieguldījumu gala rezultāta. To «Māršava» iztukšojot ik pārdienu un katrā reizē eksportam paņemot vairākas tonnas augstvērtīga piena. Semināra dalībnieki vaicāja par jaunās fermas galvenajiem ieguvumiem. Saimnieki, viens otru papildinot, veda mūs fermā, rādīja un stāstīja:

«Jauno siltā tipa metālkonstrukciju būvi projektējis Mārtiņš Fībiks no SIA «VADALA», bet būvdarbus izpildīja firma «MAPRI OU» no Igaunijas. Ferma veidota, lai tajā brīvi varētu dzīvot un pēc sirds patikas pārvietoties 120 slaucamās govis. Pašlaik izvietotas 80 piena devējas, bet jaunlopi atrodas vecajā kūtī. Ganāmpulkā pamatā ir Holšteinas šķirnes melnraibās un sarkanraibās govis, bet ir arī divas zilās govis. Esam Siguldas Ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacijas klienti, tādēļ izmantojam arī šīs stacijas nodrošināto Holšteinas ģenētiku. Par ganāmpulka atjaunošanu gādājot, izmantojam pēc dzimuma šķiroto spermu, lai dzimtu tikai telītes. Projektā padomāts arī par to, ja pēkšņi nav elektrības – dažu sekunžu laikā visas iekārtas pieslēdzas ģeneratoram un darbs turpinās. Ražošanas procesā patērētie ūdeņi atgriežas, lai uzturētu siltumu fermas palīgtelpās. Apkuri nevajag!

ROBĪTIS. Kūtsmēslu tīrīšanu pa redeļu grīdām paveic nevainojami.

Saimniecības modernizācijas rezultātā slaucamo govju ganāmpulku apkalpo pavisam astoņi dažādi roboti: divi no Holandes firmas «LELY» slauc govis, viens piestumj pie barības galda lopbarību, cits nepārtraukti tīra kūtsmēslus pa redeļu grīdām, divi «LELY LUNA» masieri ar birstēm gādā par govju labsajūtu, bet vēl viens robots nodrošina teļu barošanu ar pienu un piena maisījumu.

Roboti fermas kopējo darbu apjomu un patērēto laiku ir tā samazinājuši, ka tagad tiekam galā divatā. Algotu darbaspēku nevajag. Slaukšana ar robotiem notiek pat četras reizes dienā, jo tieši speciālā kombinētā granulētā barība (to tagad nākas piepirkt, visu pārējo lopbarībai izaudzējam un sagatavojam paši!), ko govis par čaklu darbu no robota saņem pēc katras slaukšanas, ir kā magnēts, motivācija, lai pēc iespējas biežāk dotos uz slaukšanas robotu staciju. Galvenais rādītājs ir katrā robotā dienā izslauktais piena daudzums. To ietekmē govju turēšanas un apsaimniekošanas sistēma saimniecībā. Katrs robots vienā reizē var apkalpot 60 – 70 govis. Roboti pat parāda, cik no katra tesmeņa ceturkšņa iegūst pienu, tie iedod vērtīgu informāciju par katru govi, tādēļ tagad viss ir daudz labāk pārraugāms un kopumā strādāt ar ganāmpulku ir vieglāk. Priecē, ka jaunajā projektā ir gādāts arī par vairākām komforta zonām. Piemēram, tāda ir arī tām govīm, kas gaida atnešanos, par tādu pamatoti saucam arī teliņu bērnudārzu, kurā katram ir nodrošināti komfortabli apstākļi. Pēc komandas, piemēram, slaukšanas roboti daļu piena novirza uz spaiņiem, kas paredzēti teliņu dzirdīšanai ar pienu.»

Pārejas laika pārbaudījumi

Stāsts par robotfermu būtu nepilnīgs, ja noklusētu dažas nepatīkamas nianses, ko piedzīvojis katrs no saimniekiem, kad lopi no ierastās vides un kārtības nonāk jaunos apstākļos. Arī «Kalnapaipužos» pirmajā mēnesī bez stresa neiztika. Izslaukumi nokritušies! Lūk, kā to atceras saimnieki: «Nācās pat likvidēt piecas vecākās govis, jo tās savā uzvedībā bija tik konservatīvas, ka robotus nepieņēma. Labāk lai piena peļķe pludo pa grīdu, bet robotam slaukt neļausies! Labāk gulēs uz grīdas redelēm nekā mīkstajā matracī. Toties jaunajām govīm uzreiz bija interese par modernajām tehnoloģijām, tādēļ tās pieņēma, un tagad rinda pie tām parāda, ka jaunajā labturībā visu dara ar patiku. Izslaukumi pamazām atgriežas!»

Lai saimnieki izmantotu pasaules līmeņa ģenētiku

SAIMNIECE. Iveta Vilistere (no labās) sarunā ar Siguldas CMAS vadītāju Nilu Ivaru Feodorovu.

«Liesma», izmantojot izdevību, ka seminārā «Kalnapaipužos» piedalās arī Siguldas Ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacijas (CMAS) valdes priekšsēdētājs NILS IVARS FEODOROVS, lūdza viņa komentāru.

«Esam viena no lielākajām ģenētiskā materiāla ražotājām un piegādātājām zemniekiem Latvijā. Sadarbojamies ar vairāk nekā 400 saimniecībām. Piedāvājam Holšteinas piena šķirņu (melnraibo un sarkanraibo), dažādu sarkano piena šķirņu un arī dažādu gaļas šķirņu liellopu biomateriālu. Piena kvalitātes kontroles laboratorijas pakalpojumu klāstā ir: govs piena fizikāli ķīmiskās pārbaudes, urīnvielas un laktozes satura noteikšana pienā, kā arī slaukšanas iekārtu piena mērītāju un mērkannu pārbaudes. Piedāvājam konsultācijas un kursus par mākslīgo apsēklošanu un pārraudzību govkopībā. Ar šo saimniecību mums ir sadarbība par piena pārraudzības analīžu veikšanu, kā arī dažkārt veicam spermas piegādes. Lai laukiem ģenētikā nodrošinātu jaunāko, kas vien šajā jomā pieejams, sadarbojamies ar partneriem no ASV, Vācijas, Holandes, Dānijas, Zviedrijas un vēl citām nozares vadošajām valstīm. Mūsu darbība ir līdzīga kā lielveikalā, kur jābūt visam  visām gaumēm, vēlmēm un arī naudas makiem. Priecē šajā saimniecībā redzētais. Robotferma – tas nebūt nav saimnieku untums, bet gan apzināts solis nākotnē!»

P.S. Redakcija pateicas Mudītei Tauniņai par ielūgumu uz vērtīgo semināru.

Vairāk attēlu no viesošanās saimniecībā skatiet Galerijā.