Pasaules valstu audzēšanas indeksu apkopojums 2019

Nacionālās dzīvnieku audzētāju asociācijas regulāri veido jaunus statiskos modeļus balstoties uz ekonomisko situāciju un attiecīgi iekļaujot jaunas nepieciešamās audzēšanas pazīmes. Kā liecina pēdējā apkopotā informācija arvien lielāks uzsvars ir tauku saturam pienā, jaunām pazīmēm un papildus indeksiem.

Indeksu interpretācija

Ģenētisko indeksu lietošana ievērojami atvieglo vaislinieku izvēli un dod iespēju efektīvāk novērtēt buļļu meitu ģenētisko vērtību. Vienkārši aplūkojot audzēšanas indeksu apkopojuma procentuālo sadalījumu var rasties maldīgs priekšstats par tā veidošanos.  Dažādas pazīmes audzēšanas procesā  var tikt uzlabotas pat ja tās nav iekļautas kopējā audzēšanas indeksā. Viens no šādiem piemēriem ir piena ražība, kas daudzās valstīs nav iekļauta kopējā indeksā. Tomēr šajos indeksos tiek iekļauts tauku un olbaltumvielu daudzums pienā, kas var pozitīvi ietekmēt kopējo produktivitātes novērtējumu.

Audzēšanas pazīmes nereti savstarpēji ir cieši saistītas. 2019. gadā ilgmūžības relatīvā nozīme ir samazinājusies par 3% (8.4%) salīdzinot ar 2013. gadu (11.4%). Taču pēdējo 6 gadu laikā ir palielinājusies vairāku pazīmju nozīme, kam ir cieša saistība ar ilgmūžību, piemēram, auglība, tesmeņa un nagu veselība.

Kā redzams pasaules valstu audzēšanas indeksu apkopojumā no 1996. gada ir mainījušās ražības, eksterjera, veselības un funkcionālo pazīmju nozīmīguma proporcijas.

Pasaules kopējo audzēšanas indeksu apkopojums no 1996.līdz 2019. gadam

Tauku/olbaltumvielu saturs pienā

Salīdzinot ar iepriekšējo indeksu apkopojumu pirms 6 gadiem, redzama ražības nozīmīguma samazināšanās. Tas nenozīmē negatīvu ietekmi uz Holšteinu govju augsto izslaukumu.

Sakarā ar sviesta cenu kāpumu pasaulē vadošās Holšteinas govju audzētāju valstis lielāku Pateicoties sviesta cenu kāpumam pasaulē, vadošās Holšteinu govju audzētāju valstis savos nacionālos indeksos lielāku uzsvaru lika uz tauku daudzumu pienā, neaizmirstot arī par olbaltumvielu nozīmi. Laika periodā no 2013. līdz 2019. gadam ir mainījusies arī  tauku un olbaltumvielu attiecība no 1:3 uz 1:2.

Eksterjers un veselība

Pēdējos gados eksterjera nozīme nav mainījusies. Pēdējās  tendences vadošajās Holšteinu govju audzētājvalstīs (ASV, Kanāda, Nīderlande u.c.) liecina, ka  lielāka nozīme ir tesmeņa, kāju un nagu ārējām pazīmēm.

Lielākās izmaiņas ir dažādos veselības un apsaimniekošanas indeksos. Tiek iegūts arvien lielāks un precīzāks informācijas daudzums par ar govju veselību saistītām pazīmēm, piemēram, mastītu rezistenci un nagu veselību. Liela uzmanība pievērsta arī govju apsaimniekošanas uzlabošanai -tiek veidoti robotu slaukšanas un barības izmantošanas indeksi.

Rakstā izmantota  žurnāla "Holstein International"( Nr. 307, 07.2019) apkopotā informācija.